Gultņi un to priekšrocības

Sākot ar nelielu lielveikalu ratiņiem un beidzot ar milzīgām elektrostacijām, liela daļa vieglo, kā arī rūpniecisko iekārtu nevarētu darboties, kaut kādā veidā neizmantojot gultņus.

Gultņi ir būtiska daudzu veidu mašīnu triboloģiskā sastāvdaļa, un tie pastāv dažādos veidos un formās. Tos var definēt kā komponentu, kas atbalsta / atļauj tikai noteiktu kustības veidu (brīvības pakāpju ierobežojums) sistēmā, kas var būt pakļauta statiskai vai dinamiskai slodzei.

Piemērs ir bīdāmās durvis. Durvis nevar pacelt vai noņemt no vietas. Tas ļauj tikai bīdīt, lai to atvērtu. Iespējamā kustība ir ierobežota ar bīdāmu kustību ar gultņiem.

Kāds ir gultņu mērķis?
Gultņu galvenais mērķis ir novērst tiešu metāla un metāla kontaktu starp diviem elementiem, kas atrodas relatīvā kustībā. Tas novērš berzi, siltuma veidošanos un galu galā detaļu nodilumu. Tas arī samazina enerģijas patēriņu, jo bīdāmo kustību aizstāj ar zemas berzes velmēšanu.

Viņi arī pārnes rotējošā elementa slodzi uz korpusu. Šī slodze var būt radiāla, aksiāla vai abu kombinācija. Gultnis arī ierobežo kustīgo daļu kustības brīvību iepriekš noteiktos virzienos, kā minēts iepriekš.

Ritošo elementu gultņi
Ritošo elementu gultņi satur ripojošus elementus lodīšu vai cilindru formā. Mēs zinām, ka riteni ir vieglāk ritināt nekā bīdīt pa zemi, jo ripojošās berzes lielums ir mazāks nekā bīdāmās. Tas pats princips darbojas arī šeit. Ritošā elementa gultņi tiek izmantoti, lai atvieglotu detaļu brīvu kustību rotācijas kustībā.

Pat tad, ja lietojumprogrammās mums ir nepieciešama lineāra kustība, rotācijas kustību ir viegli pārveidot par bīdāmu. Apsveriet eskalatoru vai konveijeru. Lai arī kustība ir lineāra, to darbina veltņi, kurus vada motori.

Vēl viens piemērs ir virzuļsūknis, kas ar savienojumu palīdzību var pārveidot motora rotācijas enerģiju translācijas kustībā. Katrā no šiem lietojumiem lodīšu gultņi tiek izmantoti motora vārpstu, kā arī citu montāžas veltņu vārpstu atbalstam.

Ritošie elementi nes slodzi bez lielas berzes, jo bīdāmo berzi aizstāj ar ritošo berzi. Ritošo elementu gultņus var iedalīt divos galvenajos veidos: lodīšu gultņi un rullīšu gultņi.

Lodīšu gultņi
Lodīšu gultņi ir viens no visbiežāk izmantotajiem gultņu klases veidiem. Tas sastāv no bumbiņu rindas kā ripojošiem elementiem. Tie ir ieslodzīti starp diviem gredzenveida metāla gabaliem. Šie metāla gabali ir pazīstami kā sacīkstes. Iekšējā rase var brīvi griezties, kamēr ārējā rase ir nekustīga.

Lodīšu gultņi velmēšanas laikā nodrošina ļoti zemu berzi, bet tiem ir ierobežota kravnesība. Tas notiek tāpēc, ka starp bumbām un sacīkstēm ir mazs kontakta laukums. Viņi var atbalstīt aksiālās slodzes divos virzienos, izņemot radiālās slodzes.

Lodīšu gultņi tiek izmantoti svārstību un rotācijas kustības kontrolei. Piemēram, elektromotoros, kur vārpsta var brīvi griezties, bet motora korpuss nav, lodīšu gultņi tiek izmantoti vārpstas savienošanai ar motora korpusu. Atkarībā no pielietojuma ir pieejami dažādi lodīšu gultņu veidi.

Lodīšu gultņu priekšrocības:

  • Laba nodilumizturība
  • Nav nepieciešams daudz eļļot
  • Nodrošiniet zemu berzi, tādējādi mazus enerģijas zudumus
  • Ilgs kalpošanas laiks
  • Viegli nomaināms
  • Mazi vispārējie izmēri
  • Salīdzinoši lēti
  • Spēj izturēt vilces slodzi

Lodīšu gultņu trūkumi:

  • Var izlauzties triecienu dēļ
  • Var būt diezgan skaļš
  • Nevar rīkoties ar lielu svaru

Dziļo rievu lodīšu gultņi

Šis ir visplašāk izmantotais lodīšu gultņu veids. Ieslodzījumā starp abām sacīkstēm ir bumbiņu gredzens, kas pārraida slodzi un ļauj veikt rotācijas kustību starp abām sacīkstēm. Bumbas savā vietā notur fiksators.

Viņiem ir ļoti maza rites berze un tie ir optimizēti zemam trokšņa un zemas vibrācijas līmenim. Tas padara tos ideāli piemērotus ātrdarbīgām lietojumprogrammām.

Tie ir salīdzinoši viegli uzstādāmi un prasa minimālu apkopi. Uzstādīšanas laikā ir jāpievērš uzmanība, lai novērstu sacīkšu iespiešanos, jo tās ir jāpiespiež uz vārpstām.

Hipotekārais kredīts un kalkulators tā aprēķināšanai – vienkāršo savu ikdienu arī Tu!

Hipotekārais kredīts – bieži dzirdēts vārdu salikums, bet joprojām īsti nav skaidrs, kas tas ir? Tas ir viens no ilgtermiņa aizņēmumiem, kurus izsniedz gan banku, gan nebanku sektora kreditori, un tie parasti ir lielos apmēros. Kas ir hipotekārais kredīts, kā tā aprēķināšanai noder hipotekārā kredīta kalkulators un kādi ir šī kredīta noteikumi? Lasi un noskaidro visu interesējošo Aprekins.lv sagatavotajā rakstā!

hipotekārais kredīts

Kas ir hipotekārais kredīts?

Hipotekārais kredīts radīts ar vienu mērķi – segt izdevumus, kas saistīti ar mājokli, un to izsniedz tikai par ķīlu ņemot nekustamo īpašumu. Ar šāda ilgtermiņa aizdevuma palīdzību iespējams:

  • iegādāties nekustamo īpašumu, neatkarīgi no lieluma, piemēram, tikko uzceltu jaunbūvi vai mājokli, kuru vēlies remontēt;
  • veikt remontu vai labiekārtošanas darbus jau esošajā dzīvoklī un privātmājā, piemēram, saņemot īpašumu mantojumā vai veicot kapitālo remontu;
  • uzbūvēt jaunu mājokli, ja, piemēram, pašam ir savs starta kapitāls, bet ar to ir par maz;
  • iegādāties zemi, uz kuras vai nu būvēt māju, vai arī ierīkot mazdārziņu un veikt citus saimniecības darbus.

Iespējas ir dažādas, tāpēc ar hipotekārā kredīta palīdzību iespējams segt teju jebkurus izdevumus, kas saistīti ar mājokli. Bet kas var saņemt šādus aizdevumus un kādi ir tā noteikumi? Par to lasi raksta turpinājumā!

Kas var saņemt hipotekāro kredītu?

Kredīta saņemšanu Latvijā nodrošina valsts iedzīvotājiem. Pastāv hipotekārais kredīts jaunajām ģimenēm un jaunajiem speciālistiem, kas ir specializētas atbalsta programmas. Protams, iespējams šādu kredītu saņemt ir arī citām privātpersonām. Saņemot kredītu ir svarīgi saprast, kāda ir hipotekāro kredītu procentu likme pie konkrēta aizdevēja, lai vēlāk nenāktos pārmaksāt.

Kādi ir aizņēmuma saņemšanas noteikumi hipotekāra kredīta gadījumā?

Neņemot vērā noteikumu, ka šis aizņēmums tiek tērēts, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar mājokli, ir arī noteikti kritēriji cilvēkiem, kuri var saņemt šādu aizņēmumu. Kādi tie ir?

  • Noteikts vecums. Ir kredītdevēji, kas piedāvā izsniegt hipotekāro kredītu cilvēkiem, kuri sasnieguši 18 gada vecuma, tomēr lielākoties šis vecuma slieksnis ir 21-23 gadi.
  • Regulāri ienākumi. Šis ir svarģis priekšnoteikums, lai pretendētu uz šāda aizņēmuma saņemšanu. Ņemot vērā, ka summa, ko iespējams iegūt no kredītdevējiem ir mērāma pat līdz 200 000 eiro, aizdevējs grib būt pārliecināts, ka kredītņēmējs vēlāk spēs atmaksāt kredītu. 
  • Darba pieredze. Nereti kredītdevējiem ir svarīgi, ka aizņēmuma saņēmējs spēj būt stabils, jo bieži tas liecina arī par spēju veikt ikmēneša maksājumus kredītiestādei, tāpēc ir aizdevēji, kuri pieprasa vismaz 2 gadu darba pieredzi. 
  • Kredītvēsture. Vai esi iepriekš vairākkārt aizņēmies naudu, bet to nespēji atmaksāt paredzētajā laikā? Tad, iespējams, Tev var rasties problēmas, saņemot liela apmēra kredītus, jo aizdevējiem ir svarīgi, kā kredītņēmējs iepriekš ir veicis aizņēmumu atmaksu. 

Tomēr, lai precīzi noskaidrotu, vai iespējams saņemt hipotekāro kredītu, nepieciešams vērsties pie kredīta izsniedzēja, iesniedzot savu pieteikumu. Bet kā rīkoties, lai saprastu ātri un vienkārši, cik lielā apmērā šāda veida kredītu vari saņemt? Lasi raksta noslēgumā!

Hipotekārā kredīta kalkulators

Hipotekārā kredīta kalkulators – aprēķini savu kredītspēju!

Lai paša spēkiem noskaidrotu, cik liela apmēra hipotekāro kredītu var saņemt, ieteicams izmantot kalkulatoru. Hipotekārā kredīta kalkulatorā nepieciešams:

  1. ievadīt ikmēneša ienākumus pēc nodokļu nomaksas;
  2. atzīmēt, vai šobrīd ir citas kredītsaistības;
  3. izvēlēties aizņēmuma summu;
  4. atzīmēt atmaksas periodu. 

Ievadot šādus datus iespējams noskaidrot, kāda ir maksimālā pieejamā kredīta summa pie konkrētā aizdevēja, kā arī noskaidrot, cik liels ir ik mēnesi atmaksājamais naudas daudzums, to rēķinot uz kalkulatorā atzīmēto atmaksas periodu.

Hipotekārais kredīts ir nopietns aizņēmums, un pirms tā kārtošanas nepieciešams apzināties, vai šādu finansiālo slogu būs iespējams panest atmaksas laikā. Lai to noskaidrotu, apskati, ko Tev rāda hipotekārā kredīta kalkulators un uzzini, kāda ir Tev maksimālā pieejamā aizņēmuma summa!

Auto apdrošināšana – KASKO un OCTA – kā atšķiras?

Auto apdrošināšana ir obligāta ikvienam transportlīdzeklim, kas atrodas Ceļu Satiksmes drošības direkcijas (CSDD) uzskaitē un tiek izmantots dažādām vajadzībām ikdienā. Veicot apdrošināšanu transportlīdzekļiem, tā īpašnieks gūst pārliecību, ka negadījumu rezultātā saņems atlīdzību par nodarītajiem zaudējumiem. Bet vai Tu zini, kāda ir atšķirība starp mašīnas apdrošināšanām – OCTA un KASKO? Par to, kādas ir šo apdrošināšanas veidu atšķirības un ko par tām der atcerēties, lasi raksta turpinājumā!

Par šiem apzīmējumiem dzirdējuši ir ne vien auto īpašnieki, bet arī citi iedzīvotāji, kas ikdienā, iespējams, pārvietojas ar citiem transportlīdzekļiem. Tiem, kurus māc šaubas par savām zināšanām, esam sagatavojuši īsu skaidrojumu!

Atšķirības starp OCTA un KASKO

Galvenokārt, ir viena būtiska atšķirība, ko nosaka abas apdrošināšanas polise. Ja OCTAS gadījumā tiek segti izdevumi tajai pusei, kas ceļu satiksmes negadījumā ir bijis cietušais, tad KASKO atmaksās izdevumus arī ceļu satiksmes negadījuma izraisītājam – vainīgajai pusei. Bet ko der atcerēties par abiem apdrošināšanas veidiem?

Obligātā auto apdrošināšana – OCTA

Pilnajā nosaukumā tā ir obligātā civiltiesiskā transportlīdzekļa apdrošināšana, kas nepieciešama ikvienam. OCTA cietušajai pusei kompensē dažādus izdevumus, piemēram:

  • ārstēšanās izdevumus;
  • kompensācija par bojājumiem transportlīdzeklim;
  • kompensācija darba spēju zuduma rezultātā;
  • kompensācija apgādājamā bojāejas rezultātā;
  • ceļu, ēku u.c. bojājumu novēršana u.c.

Būtiski, ka, lai arī zaudējumus sedz tikai cietušajai pusei, pie tā pieskaitāmi arī pasažieri, kas negadījuma laikā atradušies vainīgās puses transportlīdzeklī.

Auto apdrošināšana – KASKO

Retos gadījumos obligāta, taču visbiežāk izmantota pēc pašu transportlīdzekļu īpašnieku iniciatīvas, ar mērķi auto sniegt pēc iespējas lielāku drošības sajūtu. Pirms polises saņemšanas iespējams izvēlēties, pret kādām situācijām apdrošināt transportlīdzekli. KASKO sedz izdevumus gadījumos, ja:

  • ceļu satiksmes negadījumu izraisījis auto īpašnieks;
  • notikusi zādzība vai laupīšana;
  • auto cietis ugunsgrēkā;
  • tikusi veikta ļaunprātīga demolēšana, ko izraisījusi kāda trešā persona;
  • bojājumi radušies dabas stihiju dēļ, piemēram, spēcīgs vējš, zibens u.c.

Jāatzīst, ka KASKO apdrošināšana ir salīdzinoši dārgāka nekā OCTA, taču mūsdienās arvien vairāk auto īpašnieku izvēlas arī šādu apdrošināšanu, jo ieguvumi no tās var būt finansiāli izdevīgi.

KASKO – obligāta apdrošināšana?

Uzskats, ka tikai OCTA ir obligāta apdrošināšana, ir maldīgs. Arī KASKO, papildus OCTA apdrošināšanai, nepieciešams obligāti iegādāties šādos gadījumos:

  • ja persona vēlas iegādāties automašīnu. Izmantojot kredītdevēja sniegtos pakalpojumus (kredīta un līzinga gadījumos), sniedzot garantu kredīta sniedzējam;
  • ja auto īpašnieks savu mašīnu plāno ieķīlāt. Šādi kredītdevējs garantē, ka mašīnas vērtība laika gaitā nebūs kritusies.

Kad esi sapratis, vai Tavam spēkratam nepieciešams iegādāties arī KASKO, der saprast, pie kura apdrošinātāja vērsties.

Izvēlies apdrošinātāju atbildīgi!

Lai apdrošināšanas laikā nesaskartos ar nepatīkamiem atklājumiem, kas var ietekmēt Tavas iespējas saņemt atlīdzību pēc negadījumu norises, ieteicams rūpīgi izvērtēt, kura apdrošinātāja sniegtajiem pakalpojumiem dot priekšroku. Pirms līguma slēgšanas vari izmantot internetā pieejamos kalkulatorus, kas ļauj iepazīties ar vadošo apdrošināšanas sniedzēju:

  • piedāvājumu. Polišu komplektācija var mainīties, tas atkarīgs no apdrošinātāja piedāvājumā noteiktajiem kritērijiem;
  • cenām. Apdrošināšanas cenas nosaka ne vien automašīnas izlaiduma gads, bet arī, piemēram, autovadītāja bonus-malus klase, apdrošināšanas polises iegādes laiks u.c.;
  • atsauksmēm. Šādos kaklulatoros pieejamas klientu atsauksmes, kas ļauj iepazīties ar citu apdrošināšanas saņēmēju pieredzi u.c.

Auto apdrošināšana ir svarīga sastāvdaļa ikviena transportlīdzekļa lietošanas gadījumā, tāpēc izvēlies apdrošinātāju, vadoties pēc visas pieejamās informācijas, lai ikdienā pārvietojoties justos drošs un pasargāts!

Gultņu vēsture

Būtu grūti iedomāties mūsdienu rūpniecības laikmetu bez gultņiem. Katra veida mašīna, kas nodarbojas, izmantos gultņus, lai izlīdzinātu ceļu un samazinātu berzi. Šāda svarīga tehnoloģija neattiecās uz inženieru apli, kad viņi sāka veidot metāla mašīnu, bet tam ir ilga un stāvīga lietošanas vēsture, kas stiepjas visu laiku līdz akmens laikmetam.

Rūpnieciskais laikmets
Pieaugot metālapstrādes procesiem rūpnieciskā vecuma sākumā, tika konstatēts, ka no tērauda izgatavotie gultņi bija daudz labāki par darbu nekā koka vai bronzas gultņiem. Philip Vaughan 1794.gadā saņēma patentu par lodīšu gultni, un viņa dizains kļuva par galveno modeli, lai radītu mūsdienu lodīšu gultni. Dramatisks berzes samazinājums izraisīja daudz efektīvākas mašīnas, kas bija atbildīgas par to, ka mašīnas tiek ražotas daudz lielākos skaitļos, kā rezultātā tika izveidotas rūpnīcas.

Gultņi tika izmantoti arī mazākās ierīcēs, piemēram, pulksteņos, kur safīra gultņi ļāva precīzākai laika kontrolei. Ūdens dzirnavas izmantoja arī arvien sarežģītākus gultņus, lai padarītu ūdens pievilkšanas procesu grūtāku.

Mūsdienas
1869. gadā Jules Suriray saņēma patentu par radiālo lodīšu gultni, kas uzstādāms metāla velosipēdos. Uzlabotā dizaina panākumi ļāva izveidot vairākus jaunus metāla lodīšu veidus, kuriem visiem ir dažādi modeļi, kas speciāli izveidoti konkrētai iekārtai.

Tas bija Sven Winquist, kurš nāca klajā ar pašizlīdzinošu dizainu lodīšu gultņiem, kas noteica jaunu dizainu. Izveidojās ātra inovāciju virkne šajā jomā, sākot ar stiepļu ratu gultni līdz „vee groove” gultnei.

20. gs. Laikā gultņu uzlabojumi bija saistīti ar lielajiem sasniegumiem automobiļu, mašīnu un militārajās nozarēs. Riteņu elementu izvēle paplašināta no bumbām uz veltņiem, konusveida veltņiem un sfēriskiem veltņiem. Gultņi var atbalstīt lielākus spēkus un kombinētās (aksiālās un radiālās) slodzes.

Metalurģijas procesi uzlabojās, jo cilvēces izpratne par ķīmiju palielinājās, radot grūtākus, nodilumizturīgākus materiālus. Uzlabotas smērvielas ļāva gultņiem darboties ar lielāku ātrumu un temperatūru. Mūsdienās jauni un uzlaboti gultņi tiek izmantoti dažādās lielās un mazās mašīnās no zobārstniecības treniņiem līdz Marsa Rovera kosmosa kuģim.

Gultņiem ir bijusi liela un sarežģīta vēsture, sākot ar pirmo primitīvo koka gultni līdz mūsdienīgajai pašeļļojošu gultņu klasei. Ar nepārtrauktu materiālu zinātnes un smērvielu tehnoloģijas attīstību un stabilu ražošanas uzlabošanos nākotne sola izstrādāt sarežģītāku dizainu nekā jebkad agrāk.