Auto apdrošināšana – KASKO un OCTA – kā atšķiras?

Auto apdrošināšana ir obligāta ikvienam transportlīdzeklim, kas atrodas Ceļu Satiksmes drošības direkcijas (CSDD) uzskaitē un tiek izmantots dažādām vajadzībām ikdienā. Veicot apdrošināšanu transportlīdzekļiem, tā īpašnieks gūst pārliecību, ka negadījumu rezultātā saņems atlīdzību par nodarītajiem zaudējumiem. Bet vai Tu zini, kāda ir atšķirība starp mašīnas apdrošināšanām – OCTA un KASKO? Par to, kādas ir šo apdrošināšanas veidu atšķirības un ko par tām der atcerēties, lasi raksta turpinājumā!

Par šiem apzīmējumiem dzirdējuši ir ne vien auto īpašnieki, bet arī citi iedzīvotāji, kas ikdienā, iespējams, pārvietojas ar citiem transportlīdzekļiem. Tiem, kurus māc šaubas par savām zināšanām, esam sagatavojuši īsu skaidrojumu!

Atšķirības starp OCTA un KASKO

Galvenokārt, ir viena būtiska atšķirība, ko nosaka abas apdrošināšanas polise. Ja OCTAS gadījumā tiek segti izdevumi tajai pusei, kas ceļu satiksmes negadījumā ir bijis cietušais, tad KASKO atmaksās izdevumus arī ceļu satiksmes negadījuma izraisītājam – vainīgajai pusei. Bet ko der atcerēties par abiem apdrošināšanas veidiem?

Obligātā auto apdrošināšana – OCTA

Pilnajā nosaukumā tā ir obligātā civiltiesiskā transportlīdzekļa apdrošināšana, kas nepieciešama ikvienam. OCTA cietušajai pusei kompensē dažādus izdevumus, piemēram:

  • ārstēšanās izdevumus;
  • kompensācija par bojājumiem transportlīdzeklim;
  • kompensācija darba spēju zuduma rezultātā;
  • kompensācija apgādājamā bojāejas rezultātā;
  • ceļu, ēku u.c. bojājumu novēršana u.c.

Būtiski, ka, lai arī zaudējumus sedz tikai cietušajai pusei, pie tā pieskaitāmi arī pasažieri, kas negadījuma laikā atradušies vainīgās puses transportlīdzeklī.

Auto apdrošināšana – KASKO

Retos gadījumos obligāta, taču visbiežāk izmantota pēc pašu transportlīdzekļu īpašnieku iniciatīvas, ar mērķi auto sniegt pēc iespējas lielāku drošības sajūtu. Pirms polises saņemšanas iespējams izvēlēties, pret kādām situācijām apdrošināt transportlīdzekli. KASKO sedz izdevumus gadījumos, ja:

  • ceļu satiksmes negadījumu izraisījis auto īpašnieks;
  • notikusi zādzība vai laupīšana;
  • auto cietis ugunsgrēkā;
  • tikusi veikta ļaunprātīga demolēšana, ko izraisījusi kāda trešā persona;
  • bojājumi radušies dabas stihiju dēļ, piemēram, spēcīgs vējš, zibens u.c.

Jāatzīst, ka KASKO apdrošināšana ir salīdzinoši dārgāka nekā OCTA, taču mūsdienās arvien vairāk auto īpašnieku izvēlas arī šādu apdrošināšanu, jo ieguvumi no tās var būt finansiāli izdevīgi.

KASKO – obligāta apdrošināšana?

Uzskats, ka tikai OCTA ir obligāta apdrošināšana, ir maldīgs. Arī KASKO, papildus OCTA apdrošināšanai, nepieciešams obligāti iegādāties šādos gadījumos:

  • ja persona vēlas iegādāties automašīnu. Izmantojot kredītdevēja sniegtos pakalpojumus (kredīta un līzinga gadījumos), sniedzot garantu kredīta sniedzējam;
  • ja auto īpašnieks savu mašīnu plāno ieķīlāt. Šādi kredītdevējs garantē, ka mašīnas vērtība laika gaitā nebūs kritusies.

Kad esi sapratis, vai Tavam spēkratam nepieciešams iegādāties arī KASKO, der saprast, pie kura apdrošinātāja vērsties.

Izvēlies apdrošinātāju atbildīgi!

Lai apdrošināšanas laikā nesaskartos ar nepatīkamiem atklājumiem, kas var ietekmēt Tavas iespējas saņemt atlīdzību pēc negadījumu norises, ieteicams rūpīgi izvērtēt, kura apdrošinātāja sniegtajiem pakalpojumiem dot priekšroku. Pirms līguma slēgšanas vari izmantot internetā pieejamos kalkulatorus, kas ļauj iepazīties ar vadošo apdrošināšanas sniedzēju:

  • piedāvājumu. Polišu komplektācija var mainīties, tas atkarīgs no apdrošinātāja piedāvājumā noteiktajiem kritērijiem;
  • cenām. Apdrošināšanas cenas nosaka ne vien automašīnas izlaiduma gads, bet arī, piemēram, autovadītāja bonus-malus klase, apdrošināšanas polises iegādes laiks u.c.;
  • atsauksmēm. Šādos kaklulatoros pieejamas klientu atsauksmes, kas ļauj iepazīties ar citu apdrošināšanas saņēmēju pieredzi u.c.

Auto apdrošināšana ir svarīga sastāvdaļa ikviena transportlīdzekļa lietošanas gadījumā, tāpēc izvēlies apdrošinātāju, vadoties pēc visas pieejamās informācijas, lai ikdienā pārvietojoties justos drošs un pasargāts!

Gultņu vēsture

Būtu grūti iedomāties mūsdienu rūpniecības laikmetu bez gultņiem. Katra veida mašīna, kas nodarbojas, izmantos gultņus, lai izlīdzinātu ceļu un samazinātu berzi. Šāda svarīga tehnoloģija neattiecās uz inženieru apli, kad viņi sāka veidot metāla mašīnu, bet tam ir ilga un stāvīga lietošanas vēsture, kas stiepjas visu laiku līdz akmens laikmetam.

Rūpnieciskais laikmets
Pieaugot metālapstrādes procesiem rūpnieciskā vecuma sākumā, tika konstatēts, ka no tērauda izgatavotie gultņi bija daudz labāki par darbu nekā koka vai bronzas gultņiem. Philip Vaughan 1794.gadā saņēma patentu par lodīšu gultni, un viņa dizains kļuva par galveno modeli, lai radītu mūsdienu lodīšu gultni. Dramatisks berzes samazinājums izraisīja daudz efektīvākas mašīnas, kas bija atbildīgas par to, ka mašīnas tiek ražotas daudz lielākos skaitļos, kā rezultātā tika izveidotas rūpnīcas.

Gultņi tika izmantoti arī mazākās ierīcēs, piemēram, pulksteņos, kur safīra gultņi ļāva precīzākai laika kontrolei. Ūdens dzirnavas izmantoja arī arvien sarežģītākus gultņus, lai padarītu ūdens pievilkšanas procesu grūtāku.

Mūsdienas
1869. gadā Jules Suriray saņēma patentu par radiālo lodīšu gultni, kas uzstādāms metāla velosipēdos. Uzlabotā dizaina panākumi ļāva izveidot vairākus jaunus metāla lodīšu veidus, kuriem visiem ir dažādi modeļi, kas speciāli izveidoti konkrētai iekārtai.

Tas bija Sven Winquist, kurš nāca klajā ar pašizlīdzinošu dizainu lodīšu gultņiem, kas noteica jaunu dizainu. Izveidojās ātra inovāciju virkne šajā jomā, sākot ar stiepļu ratu gultni līdz „vee groove” gultnei.

20. gs. Laikā gultņu uzlabojumi bija saistīti ar lielajiem sasniegumiem automobiļu, mašīnu un militārajās nozarēs. Riteņu elementu izvēle paplašināta no bumbām uz veltņiem, konusveida veltņiem un sfēriskiem veltņiem. Gultņi var atbalstīt lielākus spēkus un kombinētās (aksiālās un radiālās) slodzes.

Metalurģijas procesi uzlabojās, jo cilvēces izpratne par ķīmiju palielinājās, radot grūtākus, nodilumizturīgākus materiālus. Uzlabotas smērvielas ļāva gultņiem darboties ar lielāku ātrumu un temperatūru. Mūsdienās jauni un uzlaboti gultņi tiek izmantoti dažādās lielās un mazās mašīnās no zobārstniecības treniņiem līdz Marsa Rovera kosmosa kuģim.

Gultņiem ir bijusi liela un sarežģīta vēsture, sākot ar pirmo primitīvo koka gultni līdz mūsdienīgajai pašeļļojošu gultņu klasei. Ar nepārtrauktu materiālu zinātnes un smērvielu tehnoloģijas attīstību un stabilu ražošanas uzlabošanos nākotne sola izstrādāt sarežģītāku dizainu nekā jebkad agrāk.